Svens

Izcelsme

Svens ir latviešu forma vārdam Sven, kas cēlies no senziemeļu iesaukas Sveinn „zēns, jauneklis”. Viduslaikos tas bija vairāku valdnieku vārds. Latviešu valodā vārdam pievienota galotne -s, un tas skan īsi un spēcīgi. Vārds ir vienkāršs un viegli izrunājams daudzās valodās.

Nozīme

„Zēns, jauneklis”, no senziemeļu Sveinn; vārds ar jauneklīgu, spēcīgu noskaņu. Īss un spēcīgs vārds.

Kultūrā

Svena vārda diena ir 11. jūlijā, kopā ar Leonoru, vasaras vidū. Latvijā Svens kļuva pazīstams 20. gadsimtā kā īss, mūsdienīgs vīriešu vārds, un pēdējās desmitgadēs tas ir iecienīts jauno vecāku vidū. Īsie vienzilbes vārdi, piemēram, Toms vai Svens, labi saderas ar latviešu uzvārdiem un ir viegli izrunājami arī citās valodās. Jūlija vidū Sveni savu vārda dienu svin vasaras pilnbriedā, bieži pie jūras vai ezera.

Popularitāte

Svens Latvijā ir pazīstams vārds, kas kļuva iecienītāks 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā. Tas sastopams galvenokārt jaunākās paaudzes vīriešu vidū.

Radniecīgi vārdi

• Svenis
• Svēns