Sīmanis

Izcelsme

Sīmanis ir sens latviešu vīriešu vārds, kas atvasināts no vārda Simons. Tas cēlies no ebreju Šim'ôn, ko skaidro kā „tas, kurš sadzird”, no darbības vārda šama „dzirdēt”. Latvijas teritorijā vārds pirmo reizi fiksēts Mārcienā 1562. gadā. Latviešu tautas forma Sīmanis ieguvusi garo ī un izskaņu -anis.

Nozīme

„Tas, kurš sadzird, uzklausa”, no ebreju Šim'ôn caur Simona vārdu. Tas ir viens no senākajiem latviskotajiem vārdiem.

Kultūrā

Sīmaņa vārda diena ir 5. janvārī, kopā ar Zinti, Ziemassvētku un Jaungada svētku noslēgumā. Sīmanis ir viens no vecākajiem latviešu kalendāra vārdiem, kas latviskojies jau viduslaikos un sastopams arī kā uzvārds Sīmanis un Sīmane. Jaunajā Derībā Simons ir vairāku personu vārds, tostarp apustuļa Pētera sākotnējais vārds Sīmanis Pēteris. Tautas forma Sīmanis atspoguļo, kā svešvārdi pakāpeniski pielāgojās latviešu valodai.

Popularitāte

Sīmanis mūsdienās ir rets vārds. Tas bija biežāk sastopams senāk, bet 20. gadsimtā kļuva reti lietots; tomēr seno vārdu atdzimšana to dažkārt atkal atgriež.

Radniecīgi vārdi

• Simons
• Sīmans
• Simanis