Sarmis

Izcelsme

Sarmis ir latviešu cilmes vīriešu vārds, kas darināts no dabas parādības nosaukuma sarma, tas ir, sīku ledus kristāliņu nosēduma uz zariem un zāles. Tas ir vīriešu pāris sieviešu vārdiem Sarma un Sarmīte. Šādi caurspīdīgi dabas vārdi latviešu personvārdu sistēmā radās galvenokārt 20. gadsimtā, kad latvieši apzināti veidoja savus vārdus.

Nozīme

„Sarmainais, sarmas vīrs”, no latviešu sarma; vārds, kas atsauc atmiņā ziemas rīta mirdzumu kokos.

Kultūrā

Sarmja vārda diena ir 19. decembrī, kopā ar Leldi, īsi pirms ziemas saulgriežiem un Ziemassvētkiem. Decembra vidū Latvijā bieži ir sarmas laiks, kad koki rītos ir balti un mirdzoši, tāpēc vārda nozīme labi saskan ar tā dienu. Sarmis pieder latviešu dabas vārdu saimei kopā ar Sarmu, Sarmīti un Sniedzi, un tie visi kalendārā izkārtoti ziemas mēnešos. Vārda diena tik tuvu svētkiem nozīmē, ka Sarmji to bieži svin jau Ziemassvētku gaidīšanas noskaņā.

Popularitāte

Sarmis ir rets vārds, krietni retāks nekā sieviešu forma Sarmīte. Tas sastopams galvenokārt 20. gadsimta otrajā pusē dzimušiem vīriešiem. Tieši retums padara vārdu īpašu, un tā nesēji vārda dienā parasti ir vienīgie jubilāri savā lokā.

Radniecīgi vārdi

• Sarma
• Sarmīte