Sarma

Izcelsme

Sarma ir latviešu cilmes vārds, kas tieši atbilst dabas parādības nosaukumam sarma, tas ir, sīku ledus kristāliņu nosēdumam uz zariem un vadiem. Vārds radies 20. gadsimtā līdz ar citiem latviešu dabas vārdiem, un no tā darināti arī Sarmīte un Sarmis. Latviešu personvārdu tradīcijā šādi caurspīdīgi vārdi ir ļoti raksturīgi.

Nozīme

„Sarma”, sīki ledus kristāli, kas ziemā pārklāj kokus un zāli. Vārds atsauc atmiņā ziemas rītu klusumu.

Kultūrā

Sarmas vārda diena ir 5. decembrī, kopā ar Sabīni un Klaudiju. Decembra sākums ir laiks, kad Latvijā bieži parādās pirmā sarma, un vārda nozīme labi saskan ar gadalaiku. Sarma veidojas galvenokārt miglas laikā, kad ūdens tvaiks gaisā pārvēršas sīkos ledus kristāliņos, kas pārklāj zarus ar baltu, mirdzošu kārtu. Šis ziemas skats latviešu dzejā bieži simbolizē tīrību un klusumu, un vārds Sarma nes šo noskaņu.

Popularitāte

Sarma ir retāka par Sarmīti, taču pazīstama. Tā sastopama galvenokārt 20. gadsimta otrajā pusē dzimušām sievietēm. Tas ir maigs un tīrs ziemas vārds ar dabas skaņu.

Radniecīgi vārdi

• Sarmīte
• Sarmis