Rūdolfs

Izcelsme

Rūdolfs ir latviešu forma vārdam Rudolf, kas cēlies no ģermāņu vārda Hrodulf. Tā pamatā ir elementi hruod („slava, gods, varenība”) un wolf („vilks”). Vārdu nesa Burgundijas karaļi un vairāki Hābsburgu valdnieki. Latviešu valodā tas ieguvis garo ū un galotni -s, bet īsā forma ir Rūdis.

Nozīme

„Slavens vilks” vai „apveltīts ar vilka slavu”, no ģermāņu hruod un wolf. Vārds izsaka drosmi un godu.

Kultūrā

Rūdolfa vārda diena latviešu kalendārā ir 17. aprīlī, kopā ar Rūdi un Viviānu. Vārda slavenākais nesējs Latvijā ir rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863–1908), prozaiķis un dramaturgs, kura lugas „Skroderdienas Silmačos” un „Indrāni”, novele „Nāves ēnā” un balāde „Tālavas taurētājs” ir latviešu literatūras klasika. Blaumaņa darbi tulkoti daudzās valodās, un pēc tiem uzņemtas filmas. Aprīlī Rūdolfi savu dienu svin pavasara plaukumā.

Popularitāte

Rūdolfs ir sens un stabils vārds Latvijā. Tas bija bieži sastopams 20. gadsimta pirmajā pusē, vēlāk kļuva retāks, bet pēdējās desmitgadēs klasiskie vārdi atkal ir iecienīti.

Radniecīgi vārdi

• Rūdis
• Ruds
• Rūdolfiņš