Rūdis

Izcelsme

Rūdis ir latviešu īsā forma vārdam Rūdolfs, kas cēlies no ģermāņu vārda Hrodulf. Tā pamatā ir elementi hruod („slava”) un wolf („vilks”). Latviešu valodā Rūdis ar laiku kļuvis par patstāvīgu vārdu un kalendārā ierakstīts blakus pilnajai formai. Rūdis ir arī īss un mīļš uzrunas vārds.

Nozīme

„Slavens vilks”, tāpat kā pilnajai formai Rūdolfs. Latviešu ausij tas skan draudzīgi un mājīgi.

Kultūrā

Rūža vārda diena ir 17. aprīlī, kopā ar Rūdolfu un Viviānu. Īsā forma Rūdis latviešu valodā izklausās mājīgi un draudzīgi, un daudziem Rūdolfiem draugi un ģimene saka tieši tā. Latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis, kura lugas „Skroderdienas Silmačos” un „Indrāni” joprojām ir uz teātru skatuvēm, padarīja Rūdolfa vārdu latviešiem īpaši tuvu. Aprīļa vidū, kad pavasaris ir pilnā sparā, Rūži savu dienu svin kopā ar Rūdolfiem.

Popularitāte

Rūdis kā patstāvīgs vārds ir retāks nekā Rūdolfs. To vairāk lieto kā mīļvārdu vai saīsinājumu, bet tas sastopams arī dokumentos kā oficiāls vārds. Vārda diena tiek dalīta ar Rūdolfiem.

Radniecīgi vārdi

• Rūdolfs
• Rūdītis
• Ruds