Monta

Izcelsme

Monta ir mūsdienu latviešu sieviešu vārds. Tā izcelsme nav droša: to skaidro kā iespējami saistītu ar latīņu mons ‘kalns’, kā arī kā Monikas vai citu ar Mon- sākošos vārdu īsināto formu. Vārds latviešu vidē kļuva pazīstams 20. gadsimtā. Tā īsais, divzilbīgais skanējums ar galotni -a labi iederas latviešu sieviešu vārdu sistēmā.

Nozīme

Montas nozīme nav droša. Visbiežāk to saista ar latīņu mons ‘kalns’, tādēļ to skaidro kā ‘kalnu meitu’.

Kultūrā

Montas vārda diena latviešu kalendārā ir 11. oktobrī, kopā ar Tinci un Silvu. Pazīstamākā vārda nēsātāja ir dzejniece Monta Kroma (1919–1994), dzimusi Jelgavā, viena no spilgtākajām modernistēm 1960. līdz 1980. gadu latviešu dzejā. Viņa apglabāta Raiņa kapos Rīgā. Monta Kroma ar savu brīvo, neparasto dzejas valodu atstāja lielu ietekmi uz jaunākām dzejnieku paaudzēm, un viņas vārds Montas vārdu latviešu kultūrā padarījis par literāri atpazīstamu.

Popularitāte

Monta Latvijā ir pazīstams vārds, kas pēdējās desmitgadēs kļuvis iecienīts jaunāko paaudžu vidū. Tas ir īss, mūsdienīgs un latviski skanošs, tāpēc vecāki to labprāt izvēlas meitām.

Radniecīgi vārdi

• Monika
• Montīne