Monika

Izcelsme

Monikas izcelsme nav droša. Vārdu nesa svētā Monika, svētā Augustīna māte, kas dzīvoja 4. gadsimtā Ziemeļāfrikā, un tāpēc tas, iespējams, ir vietējas, berberu vai feniķiešu izcelsmes. Vēlāk vārdu tautā saistīja ar grieķu monos ‘viens, vienīgais’ un latīņu monere ‘pamācīt, atgādināt’, taču tie ir vēlāki skaidrojumi. Eiropā vārds izplatījās caur svētās Monikas godināšanu.

Nozīme

Monikas nozīme nav droši zināma. Tautas etimoloģija to skaidro kā ‘vienīgā’ vai ‘padomdevēja’.

Kultūrā

Monikas vārda diena latviešu kalendārā ir 6. oktobrī, kopā ar Zilgmu un Zilgu. Svētā Monika kristīgajā tradīcijā ir pacietīgas mātes paraugs: viņa daudzus gadus lūdza par sava dēla Augustīna atgriešanos, un viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem baznīcas tēviem. Latvijā Monikas vārds sastopams gan katoļu Latgalē, gan citur, un tas ir viens no tiem starptautiskajiem vārdiem, kas latviešu valodā iekļāvās bez jebkādām pārmaiņām.

Popularitāte

Monika Latvijā ir pazīstams vārds, kas bija īpaši iecienīts 20. gadsimta otrajā pusē. Tas sastopams galvenokārt vidējās paaudzes sievietēm, bet arī mūsdienās to izvēlas vecāki, jo vārds ir starptautisks un klasisks.

Radniecīgi vārdi

• Mona
• Monija