Mārtiņš

Izcelsme

Mārtiņš ir latviskota latīņu Martinus forma. Martinus atvasināts no kara dieva Marsa vārda un nozīmē ‘Marsam piederīgs’, ‘karotājs’. Vārds Eiropā kļuva ārkārtīgi izplatīts, godinot svēto Martinu no Tūras, 4. gadsimta romiešu karavīru, kas kļuva par bīskapu. Latviešu valodā vārds ieguva raksturīgo mīkstināto -ņš galotni, kas padara to par vienu no latviskāk skanošajiem kristīgās izcelsmes vārdiem.

Nozīme

Mārtiņš nozīmē ‘Marsam piederīgs’ jeb ‘karotājs’. Vārds cēlies no latīņu Martinus.

Kultūrā

Mārtiņa vārda diena ir 10. novembrī, kopā ar Mārci, Markusu un Marku. Šī ir Mārtiņdiena jeb Mārtiņi, seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar svētā Mārtiņa dienu un agrāk saukti arī par Apkūlībām. Mārtiņos beidzās pieguļas un ganu laiks, un pēc Saules kalendāra diena iezīmē vidu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem. Svētkos iet ķekatās un klāj bagātīgu galdu. Pazīstami vārda nēsātāji ir komponists Mārtiņš Brauns (1951–2021), grupas „Sīpoli” vadītājs un dziesmas „Saule, Pērkons, Daugava” autors, kā arī dramaturgs Mārtiņš Zīverts (1903–1990).

Popularitāte

Mārtiņš ir viens no klasiskajiem latviešu vīriešu vārdiem, kas sastopams visās paaudzēs. Tas nav zaudējis popularitāti arī mūsdienās, un vecāki to joprojām labprāt izvēlas dēliem, jo vārds ir reizē tradicionāls un dziļi iesakņojies latviešu gadskārtu kultūrā.

Radniecīgi vārdi

• Mārcis
• Martins
• Mārtis