Kristīna

Izcelsme

Kristīna cēlusies no latīņu Christiana, kas ir vārda Christianus 'kristietis' sieviešu forma. Vārda pamatā ir grieķu Christos 'svaidītais', ebreju 'mesija' tulkojums. Agrīnajā baznīcā vārdu nesa svētā Kristīna, iespējams, leģendāra mocekle, kuru pēc nostāsta vajāja paša tēvs pagāns. Latvijā vārds ienāca viduslaikos ar kristietību un gadsimtu gaitā ieguva arī formu Kristīne.

Nozīme

'Kristiete, Kristus sekotāja', no latīņu Christiana; vārda pamatā ir grieķu Christos 'svaidītais'.

Kultūrā

Kristīnas vārda diena ir 24. jūlijā; to pašu dienu svin arī Krista, Kristiāna, Kristiāns un Kristīne. Datums atbilst svētās Kristīnas no Bolsenas piemiņas dienai katoļu kalendārā. Latvijā Kristīna un Kristīne ir viena vārda divas formas, un daudzās ģimenēs abas sastopamas līdzās, piemēram, vecmāmiņa ir Kristīne, bet mazmeita Kristīna. Vasaras vidus vārda diena ir iecienīta, jo to var svinēt ārā, dārzā vai pie jūras, un šajā dienā Latvijā apsveikumus saņem ļoti daudzas sievietes. Ikdienā vārdu mīļi saīsina par Kristu, Kiku vai Kristiņu.

Popularitāte

Kristīna Latvijā ir labi zināma un plaši izplatīta. Tā bija īpaši iecienīta 20. gadsimta 70. un 80. gados, bet arī mūsdienās tiek dota regulāri. Krievu valodas vidē forma Kristīna ir biežāka nekā Kristīne.

Radniecīgi vārdi

• Kristīne
• Krista
• Kristiāna
• Kika
• Kristiņa