Judīte

Izcelsme

Judīte ir Bībeles vārda Judīte (ebreju Yehudit) latviskā forma. Ebreju vārds nozīmē 'jūdiete, sieviete no Jūdejas', un tā pamatā ir cilts un zemes nosaukums Jūda, ko saista ar vārdu 'slavēts'. Vecās Derības Judītes grāmatā Judīte ir drosmīga atraitne, kas izglābj savu pilsētu, nogalinot karavadoni Holofernu.

Nozīme

'Jūdiete, sieviete no Jūdejas', no ebreju Yehudit. Bībeles drosmīgās varones vārds.

Kultūrā

Judītes vārda diena latviešu kalendārā ir 10. decembrī, kopā ar Gunu. Decembra vidus ir adventes laiks, kad Latvijā gatavojas Ziemassvētkiem, un Judītes vārda dienas svinības bieži iekļaujas svētku gaidīšanas noskaņā ar svecītēm un piparkūkām. Judītes stāsts Eiropas mākslā ir viens no populārākajiem Bībeles sižetiem, un to gleznojuši daudzi mākslinieki. Latviešu vidē Judīte ir sens vārds, kas sastopams jau 19. gadsimta baznīcu grāmatās.

Popularitāte

Judīte Latvijā ir samērā rets vārds. Tas sastopams dažādās paaudzēs, bet nekad nav bijis starp izplatītākajiem vārdiem, un jaundzimušajām to izvēlas reti.

Radniecīgi vārdi

• Judita
• Jūdīte