Helmārs

Izcelsme

Helmārs ir latviešu kalendārā iekļauts vīriešu vārds ar ģermāņu skanējumu. Tas veidots pēc tāda paša parauga kā Elmārs, Valdemārs un Voldemārs, kuru beigu daļa -mārs atbilst ģermāņu elementam mari 'slavens'. Sākuma daļu parasti saista ar ģermāņu helm 'ķivere, aizsardzība', taču precīza vārda izcelsme nav droša: tas var būt arī Elmāra variants ar pievienotu H.

Nozīme

Iespējams, 'slavenais aizstāvis', no ģermāņu helm 'ķivere' un mari 'slavens'; izcelsme nav pilnīgi droša.

Kultūrā

Helmāra vārda diena ir 27. decembrī, kopā ar Elmāru un Initu, un tā iekrīt Ziemassvētku un Jaungada starplaikā, kad daudzām ģimenēm ir brīvdienas. Pazīstamākais šī vārda nesējs ir izdevējs Helmārs Rudzītis, kurš 1923. gadā Rīgā nodibināja izdevniecību "Grāmatu Draugs" un pēc Otrā pasaules kara turpināja tās darbu trimdā, izdodot latviešu grāmatas emigrācijas lasītājiem. Elmāra un Helmāra kopīgā vārda diena atgādina, ka abi vārdi latviešu kalendārā tiek uztverti kā radniecīgi.

Popularitāte

Helmārs Latvijā ir rets vārds. Tas vairāk sastopams vīriešiem, kas dzimuši 20. gadsimta pirmajā pusē, kad -mārs vārdi bija modē. Mūsdienās to jaundzimušajiem izvēlas reti, biežāk dodot priekšroku Elmāram.

Radniecīgi vārdi

• Elmārs
• Helmars