Elma

Izcelsme

Elma ir īsforma vārdam Vilhelmīne vai vārdiem, kas beidzas ar -elma, piemēram, Anselma. Vilhelmīne ir vācu sieviešu forma vārdam Vilhelms, kas veidots no senvācu wil 'griba' un helm 'ķivere, aizsardzība'. Vārds dokumentēts arī kā Elizabetes un Marijas apvienojums. Latviešu valodā Elma ienāca no vācu valodas un 20. gadsimtā kļuva patstāvīga.

Nozīme

Elma kā Vilhelmīnes īsforma nozīmē apmēram 'gribas aizsardzība', no senvācu wil 'griba' un helm 'ķivere'.

Kultūrā

Elma vārda dienu svin 30.9. kopā ar Elnu un Menardu; paplašinātajā sarakstā šajā datumā ir arī Elmija, Elmīna un Hieronīms. Septembra pēdējā dienā, kad rudens jau ir pilnā spēkā, Elmas savus svētkus svin kopā ar Elnām. Elma ir tipisks 20. gadsimta pirmās puses latviešu vārds, kas bieži sastopams vecāku un vecvecāku paaudzē. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Elma mūsdienās ir rets vārds. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 78 cilvēki, gandrīz visas vecākās paaudzes sievietes. Jaundzimušajām to mūsdienās izvēlas reti.

Radniecīgi vārdi

• Elmija
• Elmīna
• Vilhelmīne