Egils

Izcelsme

Egils ir latviešu forma vārdam Egil, kas cēlies no senziemeļģermāņu Egill. Tā bija mīlināmā forma vārdiem, kas sākās ar agi 'bijība, bailes'. Vārdu nesa pussleģendārs 10. gadsimta karotājs un dzejnieks, kura dzīve aprakstīta sāgā. Latviešu valodā Egils izplatījās 20. gadsimtā un drīz kļuva par pilnīgi pierastu vārdu.

Nozīme

Egils saistīts ar senziemeļģermāņu agi 'bijība, bailes'; to var tulkot kā 'tas, kas iedveš bijību'.

Kultūrā

Egils vārda dienu svin 13.4. kopā ar Egīlu un Nauri. No pazīstamiem latviešu vārda nesējiem jāmin politologs Egils Levits (dzimis 1955), Latvijas Valsts prezidents no 2019. līdz 2023. gadam, bijušais tieslietu ministrs un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, un basbaritons Egils Siliņš (dzimis 1961), kurš pasaules slavu ieguva ar Mefistofeļa lomu Guno operā 'Fausts' un vēlāk ar Riharda Vāgnera operu lomām. Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Egils Latvijā ir pazīstams un samērā izplatīts vārds, kas visbiežāk sastopams 20. gadsimta vidū dzimušo vīriešu vidū. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 1339 cilvēki.

Radniecīgi vārdi

• Egīls
• Aigils