Eduards

Izcelsme

Eduards ir vārda Edward forma, kas latviešu valodā ienāca ar vācu Eduard starpniecību. Pamatā ir senangļu vārds Eadweard, veidots no ead 'bagātība, labklājība' un weard 'sargs'. To nesa vairāki anglosakšu karaļi, pēdējais no tiem svētais Eduards Atzinējs, kura cieņa veicināja vārda izplatību visā Eiropā. 19. gadsimtā Eduards kļuva populārs arī Baltijā.

Nozīme

Eduards nozīmē 'bagātības sargs' vai 'labklājības sargātājs', no senangļu ead 'bagātība' un weard 'sargs'.

Kultūrā

Eduards vārda dienu svin 26.5. kopā ar Edvardu, Edvartu un Vari. Vārds ir cieši saistīts ar latviešu kultūras vēsturi: Eduards Smiļģis (1886–1966) nodibināja Dailes teātri un bija tā galvenais režisors no 1920. līdz 1964. gadam, dzejnieks Eduards Veidenbaums (1867–1892) rakstīja dzejoļus, kas izplatījās rokrakstos, bet aktieris Eduards Pāvuls (1929–2006) Dailes teātrī nospēlēja ap piecdesmit lomu. Politikā pazīstams Eduards Berklavs (1914–2004). Latvijā vārda dienu bieži svin tikpat sirsnīgi kā dzimšanas dienu: gaviļnieku sveic ar ziediem, un draugi mēdz ierasties ciemos arī bez īpaša aicinājuma.

Popularitāte

Eduards ir viens no izplatītākajiem vārdiem, kas tiek svinēti maija beigās. Pēc PMLP Fizisko personu reģistra datiem (2026) to nes 5777 cilvēki. Vārds bija populārs jau 20. gadsimta sākumā un joprojām tiek dots arī jaundzimušajiem.

Radniecīgi vārdi

• Edvards
• Edvarts
• Eduārds
• Edis
• Tedis