Donats

Izcelsme

Donats ir latviskā forma latīņu vārdam Donatus (‘dāvināts, dots’), no donare (‘dāvināt’). Vārdu nesa vairāki agrīnās kristietības svētie un 4. gadsimta gramatiķis Donāts, kura latīņu gramatika viduslaikos bija galvenā mācību grāmata. Latviešu valodā vārds ienāca katoļu tradīcijā un bija pazīstams galvenokārt Latgalē.

Nozīme

‘Dāvinātais, dotais’, no latīņu donatus. Vārds izsaka ideju, ka bērns ir dāvana.

Kultūrā

Donata vārda diena ir 17. februārī. Februāra vidū Latvijā vēl ir ziema, bet dienas jau kļūst manāmi garākas, un bieži šajā laikā svin Meteņus, kad brauc ar ragavām no kalna un ēd pīrāgus. Donats ir viens no tiem vārdiem, kas Latgalē bija pazīstams katoļu ģimenēs, kur bērniem bieži deva svēto vārdus. Vārda nozīme ‘dāvinātais’ ir tuva latviešu Balvai un Dāvim, kas arī saistās ar dāvanas ideju. Mūsdienās vārds ir rets, bet tā skanējums ir mūsdienīgs.

Popularitāte

Donats ir rets vārds. Tas biežāk sastopams vecākajās paaudzēs Latgalē, un jaundzimušajiem to dod tikai reizēm. Vārds tomēr saglabājies kalendārā, un tā nesēji savu dienu svin tāpat kā citi.

Radniecīgi vārdi

• Donāts
• Donata