Benedikts

Izcelsme

Benedikts ir latviskā forma latīņu vārdam Benedictus (‘svētīts’), no bene (‘labi’) un dicere (‘teikt’). Vārds Eiropā kļuva plaši pazīstams ar svēto Benediktu no Nursijas (6. gadsimts), kā arī ar vairākiem pāvestiem. Latviešu valodā vārdam ir arī sena tautiska forma Bendiks, kas rāda, cik ilgi šis vārds ir pazīstams Latvijas teritorijā.

Nozīme

‘Svētītais’, no latīņu benedictus; saistīts ar svēto Benediktu un benediktiešu ordeni.

Kultūrā

Benedikta vārda diena ir 21. martā, kopā ar sieviešu vārdu Benedikta. Svētais Benedikts no Nursijas ir benediktiešu ordeņa dibinātājs un Eiropas aizbildnis, un viņa regula ‘ora et labora’ ietekmēja visu viduslaiku klosteru dzīvi. Latviešu vidē vārds biežāk sastopams Latgalē. Marta beigās Latvijā sagaida pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu, kad diena kļūst garāka par nakti un tradicionāli šūpojas, lai vasarā odi nekostu. Benedikta vārdadiena tādējādi iekrīt pavasara svētku tuvumā.

Popularitāte

Benedikts ir rets vārds. Tas sastopams galvenokārt katoļu ģimenēs un vecākajās paaudzēs, bet jaundzimušajiem to dod reti. Tas tomēr saglabājies kalendārā, un tā senā forma Bendiks liecina par vārda ilgo vēsturi.

Radniecīgi vārdi

• Benedikta
• Bendiks
• Benita