Benita

Izcelsme

Benita ir spāņu cilmes sieviešu vārds, sākotnēji mīlvārds no Benedikta (latīņu benedicta, ‘svētītā’). Spāņu valodā tas skan kā ‘mazā Benedikta’, un no turienes vārds izplatījās plašāk Eiropā. Latviešu valodā Benita ienāca 20. gadsimtā, kad šādi skanīgi, dienvidnieciski vārdi kļuva modē, un drīz tā kļuva par patstāvīgu vārdu.

Nozīme

‘Svētītā’, Benediktas mīlvārds spāņu valodā; vārds izsaka svētību. Tas ir skanīgs dienvidniecisks vārds.

Kultūrā

Benitas vārda diena ir 3. jūlijā. Jūlija sākums Latvijā ir vasaras pilnbriedis: Jāņi tikko nosvinēti, ienākas zemenes, un daudzi atvaļinājumā dodas uz laukiem vai jūrmalu, tāpēc Benitas vārdadienas bieži svin ārā. Vārds latviešu vidē iedzīvojās 20. gadsimta vidū, kad dienvidnieciski skanīgi vārdi kļuva populāri. Benita ir viegli izrunājama un labi skan kopā ar latviešu uzvārdiem, kas, iespējams, veicināja tās izplatību. Daudzas Benitas savās ģimenēs sauc arī par Beni vai Benīti.

Popularitāte

Benita bija pazīstams vārds 20. gadsimta otrajā pusē, tāpēc tā nesējas biežāk sastopamas vidējā paaudzē. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk. Vārds tomēr nav aizmirsts.

Radniecīgi vārdi

• Benedikta
• Bena