Bārbala

Izcelsme

Bārbala ir sena latviešu tautas forma vārdam Barbara, kas cēlies no grieķu barbaros (‘svešzemnieks’). Šāda forma radās, latviešiem pielāgojot svēto vārdus savai valodai, un tā ilgi bija izplatīta lauku vidē. Latviešu vārdu sistēmā Bārbala līdzinās citām tautiskām formām, piemēram, Grieta no Margarētas vai Made no Magdalēnas.

Nozīme

‘Svešzemniece’, no grieķu barbaros; sena latviešu tautas Barbaras forma. Tā rāda svētā vārda pielāgošanu valodai.

Kultūrā

Bārbalas vārda diena ir 25. aprīlī, atšķirībā no Barbaras, kuru svin decembrī. Bārbala ir viens no vārdiem, kas latviešu literatūrā un folklorā skan kā tipisks lauku sievietes vārds, tāpēc to bieži sastop vecās dziesmās, nostāstos un lugās. Aprīļa beigas Latvijā ir pavasara darbu laiks: dārzos sāk zaļot, tīrumos sēj, un vārdadienas svinības bieži apvieno ar pavasara talku. Vārds labi parāda, kā latvieši pielāgoja kristīgos vārdus savai valodai un dzīvei.

Popularitāte

Bārbala ir rets vārds, kas biežāk sastopams vecās baznīcu grāmatās un dzimtu kokos nekā mūsdienu dzīvē. Jaundzimušajām to dod ļoti reti, taču tas saglabājies kalendārā.

Radniecīgi vārdi

• Barbara
• Barba
• Baiba