Astrīda

Izcelsme

Astrīda ir latviskā forma ziemeļģermāņu vārdam Astrid, kas cēlies no senskandināvu Ástríðr. Vārds ir salikts no ás (‘dievs’) un fríðr (‘skaists, mīļš’). Eiropā to izplatīja viduslaiku karalienes un vēlāk literatūra, bet Latvijā tas ienāca 20. gadsimta sākumā un drīz kļuva par iecienītu sieviešu vārdu.

Nozīme

‘Dievišķi skaista’, no senskandināvu ás (‘dievs’) un fríðr (‘skaists’). Latvijā tas lietots kopš 20. gs. sākuma.

Kultūrā

Astrīdas vārda diena ir 16. augustā, kopā ar Astru. Vārds latviešu kalendārā ienāca starpkaru laikā, kad ziemeļnieciski skanoši vārdi bija modē, un visā 20. gadsimtā Astrīdu netrūka ne skolās, ne darba kolektīvos. Augusta vidus vārdadienas laiks ir pateicīgs svinībām: vēl ir silts, dārzos daudz ziedu un augļu, un svinības nereti pārceļas uz lauku mājām. Vārdu bieži saīsina kā Astra vai Asta, un daudzas Astrīdas savos draugu lokos pazīstamas tieši ar šiem mīļvārdiem.

Popularitāte

Astrīda bija samērā izplatīts vārds 20. gadsimta vidū, tāpēc tas biežāk sastopams vecākajās paaudzēs. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk, bet vārds joprojām ir labi pazīstams.

Radniecīgi vārdi

• Astra
• Asta
• Astrida