Aīda

Izcelsme

Aīda plašāk pazīstama no Džuzepes Verdi operas "Aīda" (1871), kur tā ir Etiopijas princese ēģiptiešu gūstā. Vārda precīzā izcelsme nav droša: to saista ar arābu vārdu Aida, "atgriezusies, apmeklētāja", vai ar grieķu izcelsmes Haidē. Latvijā vārds izplatījās tieši operas slavas dēļ, un tam dots garais ī.

Nozīme

Nozīme nav droša; arābu valodā līdzīgs vārds nozīmē "tā, kas atgriežas" vai "apmeklētāja".

Kultūrā

Aīdas vārda diena ir 3. februārī, kad to svin kopā ar Idu un Vidu. Vārds Latvijā kļuva pazīstams līdz ar operas mākslas uzplaukumu, un Verdi "Aīda" iestudēta arī Latvijas Nacionālajā operā. Latviešu literatūrā vārdu nes rakstniece Aīda Niedra (1899–1972, īstajā vārdā Ida Niedra), kas pēc 1944. gada dzīvoja trimdā ASV un rakstīja gan dzeju, gan prozu. Mūzikas zinātniece un kordiriģente Aīda Stabulniece (1937) izstrādāja mūzikas mācību koncepciju sešgadīgajiem bērniem.

Popularitāte

Aīda Latvijā bija vairāk izplatīta 20. gadsimta vidū un otrajā pusē. Mūsdienās tā ir reta, taču tā kā tā ir īsa un starptautiski zināma, tā laiku pa laikam atkal tiek izvēlēta.

Radniecīgi vārdi

• Ida
• Aīdiņa
• Aida