Starptautiskā dzimtās valodas diena

Ko nozīmē dzimtās valodas diena

Starptautiskā dzimtās valodas diena katru gadu iekrīt 21. februārī un atgādina, ka valoda nav tikai saziņas rīks. Tā ir veids, kā cilvēks domā, atceras un nodod tālāk savas dzimtas un vietas pieredzi. Dienu 1999. gada novembrī pasludināja UNESCO Ģenerālā konference, bet 2002. gadā to savā rezolūcijā atbalstīja arī ANO Ģenerālā asambleja.

UNESCO šo dienu izmanto, lai pievērstu uzmanību valodu daudzveidībai un tam, cik viegli tā var zust. Katru gadu tiek izvēlēts kāds temats, piemēram, dzimtās valodas loma izglītībā vai apdraudēto valodu saglabāšana. Latvijai šis jautājums ir tuvs: valsts valoda ir latviešu valoda, līdzās tai ir latgaliešu rakstu valoda un lībiešu valoda, kas ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda. Tāpēc 21. februāris šeit bieži kļūst par iemeslu runāt ne tikai par to, kā mēs runājam, bet arī par to, ko varam pazaudēt.

Kā dienu atzīmē Latvijā

Latvijā Starptautiskās dzimtās valodas dienas norises parasti koordinē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija kopā ar valodas pētniecības iestādēm. Pasākumu forma gadu no gada mainās: vienā gadā tā ir valodas talka, citā tiešsaistes nodarbība vai lasījumi skolās un bibliotēkās. Kopīgais ir tas, ka dienu cenšas padarīt praktisku, lai ikviens var kaut ko izdarīt savas valodas labā, nevis tikai noklausīties uzrunu.

Skolās 21. februāris ir ērts iemesls stundā parunāt par vārdu cilmi, dialektiem un izloksnēm, ko lieto vecvecāki. Bibliotēkas mēdz rīkot izstādes un tikšanās ar valodniekiem. Daudzās ģimenēs šī diena ir laiks, kad pieraksta kādu senu vārdu, sakāmvārdu vai vietas nosaukumu, ko citādi neviens vairs neatcerētos. Tā nav liela svētku diena ar tradīcijām, bet tā ir viena no retajām reizēm gadā, kad uzmanības centrā ir pati valoda kā mantojums.

Vietvārdu talka: mazie nosaukumi kartē

Viens no zīmīgākajiem dzimtās valodas dienas projektiem Latvijā bija 2017. gada Vietvārdu talka. To rīkoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija kopā ar LU Latviešu valodas institūtu, un tā ilga no 23. februāra līdz 30. septembrim. Talkas mērķis bija savākt un pierakstīt vietējos vietvārdus, īpaši mazos nosaukumus, kas kartēs neparādās, piemēram, Zilais kalns, Velna grava vai Čurkstupīte.

Nosaukumus varēja ievadīt Tautas vietvārdu datubāzē, un iesaistīties aicināja skolas, bibliotēkas, muzejus, tūrisma informācijas centrus, biedrības un ikvienu interesentu. Ieteiktās darbības bija ekskursijas, ekspedīcijas un sarunu pēcpusdienas ar vietējiem iedzīvotājiem. Rīkotāji atgādināja, ka pirmo šāda veida talku gandrīz pirms gadsimta aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns. Vietvārds ir valodas daļa, kas glabā vietas vēsturi, un, ja to neviens vairs nelieto, tas pazūd kopā ar pēdējo cilvēku, kurš to zināja.

Lībiešu valoda dienas uzmanības centrā

2020. gadā dzimtās valodas diena Latvijā bija veltīta lībiešu valodai. LU Lībiešu institūts ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu 21. februārī rīkoja tiešraides lībiešu valodas stundu institūta YouTube kanālā. Tajā piedalījās bērni no lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas "Mierlinkizt" un Salaspils jauktais koris "Lōja", un skatītāji varēja iemācīties putnu modināšanas dziesmu "Tšītšōrlinkizt" un labi zināmo "Pūt, vējiņi", lībiski "Pūgõ, tūļ".

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, un tā ir iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā. Institūta vadītājs Valts Ernštreits uzsvēra, ka lībiešu mantojums ir paslēpies mūsu ikdienā. Daudzi latviešu vārdi, īpaši saistīti ar dabu un jūru, ir aizgūti no lībiešu valodas, piemēram, laiva, loms, murds, pīlādzis, selga un beka. Šis piemērs labi parāda, ka dzimtās valodas diena Latvijā nav abstrakta: runa ir par valodām, kas skan tepat.

Ko pašam darīt 21. februārī

Dzimtās valodas dienai nav obligātu rituālu, tāpēc to var atzīmēt savā veidā. Vienkāršākais ir parunāties ar vecākiem vai vecvecākiem par vārdiem, ko viņi lietoja bērnībā, un tos pierakstīt. Izloksnes vārdi, mājvārdi, pļavu un strautu nosaukumi ir tieši tā valodas daļa, ko nekur citur nevar atrast.

Skolēni un skolotāji var sameklēt sava novada vietvārdus un noskaidrot, ko tie nozīmē. Tiem, kas runā latgaliski vai prot kādu lībiešu vārdu, šī ir laba diena to lietot skaļi. Ģimenēs, kur bērni aug ar vairākām valodām, 21. februāris atgādina, ka katra no tām ir vērtība un to ir vērts uzturēt. Latviešu valodai pašai ir arī sava diena, Valsts valodas diena 15. oktobrī, bet februāra diena ir plašāka: tā aicina novērtēt ikviena cilvēka pirmo valodu un saglabāt valodu daudzveidību tepat Latvijā.

Latgaliešu rakstu valoda un izloksnes

Runājot par dzimto valodu Latvijā, nevar apiet latgaliešu rakstu valodu. Valsts valodas likums nosaka, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā latviešu valodas vēsturiska paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Daudziem Latgales iedzīvotājiem tieši latgaliešu valoda ir tā, kurā runā mājās ar vecvecākiem, dzied dziesmas un stāsta anekdotes.

Tāpat dzīvas ir izloksnes visos Latvijas novados, sākot no Kurzemes lībiskajām izloksnēm līdz Vidzemes augšzemnieku runai. Izloksne nav kļūdaina valoda, bet vietas atmiņa, kas glabā vārdus un skaņas, kuru literārajā valodā nav. Dzimtās valodas diena ir labs brīdis tās ierakstīt, pirms vecākā paaudze aiziet, un daudzi novadpētnieki un skolotāji to arī dara.

Kad šī diena ir

Fiksēts datums: katru gadu 21. februārī neatkarīgi no nedēļas dienas. Tā nav brīvdiena, bet UNESCO starptautiskā diena, ko Latvijā atzīmē skolas, bibliotēkas un valodas iestādes.

Saistītās dienas

• Pasaules dzejas diena
• Pasaules grāmatu un autortiesību diena