Pasaules grāmatu un autortiesību diena

Kāpēc grāmatu diena ir 23. aprīlī

Pasaules grāmatu un autortiesību diena katru gadu ir 23. aprīlī. UNESCO šo datumu pasludināja par grāmatu un autortiesību dienu, un Latvijā to atzīmē kopš 1996. gada. Diena godina grāmatas kā saikni starp paaudzēm un kultūrām, aicina lasīt un vienlaikus atgādina par autortiesībām, kas ļauj rakstniekiem, tulkotājiem un izdevējiem dzīvot no sava darba.

Datums izvēlēts literatūras vēstures dēļ. 1616. gada 23. aprīlis ir saistīts ar divu pasaules literatūras klasiķu, Migela de Servantesa un Viljama Šekspīra, nāvi, kā arī ar rakstnieka Inkas Garsilaso de la Vegas aiziešanu mūžībā. Precīzi skatoties, Servantess un Šekspīrs nomira dažādās dienās, jo tolaik dažādās vietās lietoja atšķirīgus kalendārus, tomēr simboliskais datums ir saglabājies. Latvijas kalendārā 23. aprīlī ir arī Jurģi, tāpēc šajā dienā satiekas sena gadskārtu tradīcija un mūsdienu lasīšanas svētki.

Bibliotēku nedēļa Latvijā

Latvijā grāmatu dienu visredzamāk atzīmē bibliotēkas. Pēc Latvijas Bibliotekāru biedrības ierosinājuma kopš 1997. gada aprīļa nogalē notiek Bibliotēku nedēļa, un 23. aprīlis ir tās centrā. Nedēļas laikā bibliotēkas visā valstī rīko tikšanās ar rakstniekiem, tematiskas izstādes, bibliotēku stundas un ekskursijas, kā arī akcijas lasītāju piesaistei.

Katram gadam parasti ir savs vadmotīvs, un katra bibliotēka programmu veido pati, tāpēc pasākumi lielā pilsētas bibliotēkā un nelielā pagasta bibliotēkā var būt ļoti atšķirīgi. Lauku bibliotēkā tā var būt tikšanās ar novadnieku rakstnieku, pilsētā diskusija vai jauno grāmatu diena. Bibliotēku nedēļa ir arī laiks, kad bibliotēkas atgādina par sevi kā par vietu, kur var ne tikai paņemt grāmatu, bet arī satikties, mācīties un piedalīties kopienas dzīvē.

Piemērs no Rīgas: zilās un plānākās grāmatas

Labu priekšstatu par to, kā Bibliotēku nedēļa izskatās praksē, sniedz Rīgas Centrālās bibliotēkas programma 2014. gadā. Bibliotēkā ar 26 filiālēm nedēļa notika no 22. līdz 26. aprīlim ar vadmotīvu "Bibliotēkas – Rīgai", jo Rīga tajā gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Programmā bija bibliotēku stundas un ekskursijas, jaunieguvumu dienas, radošās darbnīcas, tematiskas pēcpusdienas, ekskursija pa Maskavas forštati un talka Sarkandaugavas filiālē.

Īpašu uzmanību piesaistīja izstādes ar rotaļīgiem nosaukumiem. Izstādē "Man, lūdzu, mazo, zilo grāmatiņu" visas grāmatas bija zilas, bet izstādē "Man, lūdzu, visplānāko grāmatiņu" bija apskatāmas plānākās grāmatas. Bija arī grāmatu pāri, kas sasieti kopā pēc nosaukumiem. Šādas idejas atgādina, ka grāmatu diena nav tikai nopietna, tā var būt arī asprātīga un pievilcīga tiem, kas uz bibliotēku nenāk katru nedēļu.

Roze un grāmata

Ar grāmatu dienu ir saistīta jauka tradīcija: vīrieši dāvina sievietēm rozes, bet sievietes vīriešiem grāmatas. Latvijas Bibliotekāru biedrība savā Bibliotēku nedēļas aicinājumā atzīmēja, ka šī tradīcija nostiprinās arī Latvijā. Tā nav obligāta, un mūsdienās daudzi to izprot plašāk: grāmatu var uzdāvināt jebkuram, kam tā varētu patikt, neatkarīgi no tā, kas dāvina un kas saņem.

Grāmata kā dāvana 23. aprīlī ir arī veids, kā atbalstīt Latvijas autorus un izdevējus. Tieši šeit grāmatu diena satiekas ar autortiesību tematu. Pērkot grāmatu vai aizņemoties to bibliotēkā, lasītājs piedalās sistēmā, kurā autors saņem atlīdzību par savu darbu. Pretēji tam nelegāli izplatītas grāmatu kopijas atņem ienākumus tieši tiem, kuru darbs grāmatu radījis. Tāpēc UNESCO šo dienu sauc gan par grāmatu, gan autortiesību dienu.

Kā atzīmēt grāmatu dienu

Grāmatu dienu var atzīmēt dažādi, un vienkāršākais veids ir aiziet uz tuvāko bibliotēku. Bibliotēku nedēļas laikā tur bieži notiek kaut kas īpašs, un tas ir labs brīdis pierakstīties, ja vēl neesat lasītājs. Var arī uzdāvināt grāmatu kādam, kam sen to gribējāt, vai noorganizēt grāmatu maiņu darbā vai skolā.

Ģimenēm ar bērniem 23. aprīlis ir laba diena lasīt kopā skaļi. Skolās var parunāt par to, kas ir autortiesības un kāpēc rakstniekam ir svarīgi, lai viņa darbu nekopē bez atļaujas. Tie, kas grāmatas lasa elektroniski, var atcerēties, ka arī e-grāmatām un audiogrāmatām ir autori un izdevēji. Un, tā kā 23. aprīlī ir arī Jurģi, var savienot abas tradīcijas: pavasara pārmaiņu dienā sākt lasīt jaunu grāmatu.

Grāmatu diena un Jurģi vienā datumā

Latvijas kalendārā 23. aprīlis ir īpašs, jo tajā sakrīt divas ļoti atšķirīgas tradīcijas. Jurģi latviešu gadskārtās ir pavasara diena, kas saistīta ar lopu pirmo izdzīšanu ganos, kalpu un saimnieku maiņu un jaunu darba gadu laukos. Arī Jurģos maizei bija sava vieta rituālos, mielastos un upuros.

Grāmatu diena savukārt ir mūsdienu starptautiska diena, kas veltīta lasīšanai un autoru darbam. Abas dienas tomēr vieno doma par sākumu un pārmaiņām: Jurģos sāka jaunu darba posmu, bet jauna grāmata arī ir neliels jauns sākums. Bibliotēkas dažkārt šo sakritību izmanto, piemēram, piedāvājot grāmatas par latviešu gadskārtu tradīcijām vai rīkojot pasākumus, kuros satiekas folklora un literatūra.

Kad šī diena ir

Fiksēts datums: katru gadu 23. aprīlī neatkarīgi no nedēļas dienas. Tā nav brīvdiena. Latvijas kalendārā tajā pašā datumā ir arī Jurģi.

Saistītās dienas

• Pasaules dzejas diena
• Starptautiskā dzimtās valodas diena
• Starptautiskā muzeju diena