Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena

Izcelsme un nosaukums

Pēc neatkarības pasludināšanas 1918. gadā un Neatkarības kara Latvijai bija svarīgi panākt pilnu starptautisku atzīšanu. 1921. gada 26. janvārī Parīzē Sabiedroto Augstākā padome, kurā bija Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna, de jure atzina Latvijas Republiku par suverēnu valsti. Latīņu de jure nozīmē "pēc tiesībām": atzīšana bija galīga un juridiski pilnīga, atšķirībā no agrākās de facto atzīšanas.

Vēsture

Ceļu uz atzīšanu bruģēja 1920. gada 11. augusta miera līgums ar Padomju Krieviju un ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica diplomātiskais darbs. Pēc de jure atzīšanas sekoja citu valstu atzīšana un 1921. gada septembrī uzņemšana Tautu Savienībā. Daudzas valstis Latvijas okupāciju 1940. gadā de jure nekad neatzina, un tas kļuva par pamatu valsts nepārtrauktībai un neatkarības atjaunošanai 1990.–1991. gadā. Kopš 1995. gada 26. janvāris ir oficiāla atzīmējamā diena.

Tradīcijas un svinēšana

26. janvārī Ārlietu ministrija rīko svinīgus pasākumus un pieņemšanas diplomātiskajam korpusam, bet Latvijas vēstniecības ārvalstīs atzīmē dienu ar saviem viesiem. Skolās un muzejos stāsta par Meierovicu un starpkaru diplomātiju. Diena nav brīvdiena un nav karoga diena, tāpēc to galvenokārt atzīmē oficiāli.

Kad šī diena ir

Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena vienmēr ir 26. janvārī. Tā ir atzīmējamā diena, nevis brīvdiena, un nedēļas nogalē tā netiek pārcelta.

Saistītās dienas

• Latvijas Republikas Proklamēšanas diena
• Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
• 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
• Eiropas diena