1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

Izcelsme un nosaukums

1991. gada janvārī, pēc padomju armijas vardarbības kaimiņvalstī, Latvijas Tautas fronte aicināja aizsargāt valsts institūcijas. No 13. janvāra Rīgā un citās pilsētās cēla barikādes no smagās tehnikas, betona blokiem un baļķiem, un pie tām diennaktīm dežurēja tūkstoši cilvēku no visas Latvijas, sildoties pie ugunskuriem. 20. janvāra vakarā Rīgas OMON vienības uzbruka Iekšlietu ministrijai, un apšaudē Bastejkalna apkārtnē gāja bojā cilvēki.

Vēsture

Barikāžu laikā krita miliči Sergejs Kononenko un Vladimirs Gomanovičs, kinooperators Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš un operators Gvido Zvaigzne, kurš vēlāk nomira no ievainojumiem. Jau 16. janvārī tika nogalināts autovadītājs Roberts Mūrnieks, bet barikāžu aizstāvis Ilgvars Grieziņš gāja bojā nelaimes gadījumā. Kopš 1997. gada 20. janvāris ir oficiāla atceres diena. Barikāžu dalībniekiem piešķir 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, un Rīgā darbojas 1991. gada barikāžu muzejs.

Tradīcijas un svinēšana

20. janvārī pie piemiņas akmeņiem Bastejkalnā, kur krita barikāžu upuri, noliek ziedus un dedzina svecītes. Vecrīgā, Doma laukumā un citur iededzina atceres ugunskurus, kas atgādina barikāžu naktis, un pie tiem dalībnieki stāsta savas atmiņas. Skolās notiek vēstures stundas, Barikāžu muzejā atvērto durvju pasākumi, bet Brāļu kapos un Meža kapos godina kritušos.

Kad šī diena ir

Barikāžu aizstāvju atceres diena vienmēr ir 20. janvārī. Tā ir atceres diena, nevis brīvdiena, un netiek pārcelta, ja iekrīt nedēļas nogalē.

Saistītās dienas

• Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena
• Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
• Policijas darbinieku diena