Zinaīda

Izcelsme

Zinaīda ir krievu, baltkrievu, ukraiņu un lietuviešu forma no grieķu vārda Zenaida. Tas cēlies no Zenais, kas atvasināts no galvenā grieķu dieva Zeva vārda, tātad nozīme ir „Zevam piederīgā” vai „dievišķā”. Kristīgajā tradīcijā vārdu nesa 1. gadsimta svētā Zinaīda, kas kopā ar māsu Filonillu bija ārste. Latvijā vārds ienāca galvenokārt caur pareizticīgo un krievu vidi.

Nozīme

„Zevam piederīgā”, no grieķu Zenais, kas atvasināts no Zeva vārda. Tas ir arī svētās dziednieces vārds.

Kultūrā

Zinaīdas vārda diena ir 7. aprīlī kopā ar Zinu un Helmutu. Vārda īsā forma Zina kalendārā ir atsevišķs vārds, taču abas formas svin vienā dienā. Latvijā Zinaīda bija sastopama 20. gadsimtā, īpaši krievvalodīgo un pareizticīgo ģimeņu vidū, bet to nesa arī latvietes. Aprīļa sākums Latvijā ir pavasara laiks, un Zinaīdas dienā bieži dāvina pavasara ziedus. Kristīgajā tradīcijā svētā Zinaīda tiek godināta kā dziedniece.

Popularitāte

Zinaīda Latvijā bija sastopama 20. gadsimta pirmajā pusē un vidū. Mūsdienās jaundzimušajām to dod ļoti reti, un vārda nesējas pārsvarā ir vecākās paaudzes sievietes.

Radniecīgi vārdi

• Zina
• Zenaida
• Zinuška