Zigurds

Izcelsme

Zigurds ir latviešu forma no senziemeļu vārda Sigurðr, kas veidots no elementiem sigr „uzvara” un vǫrðr „sargs, aizstāvis”. Tātad nozīme ir „uzvaras sargs”. Ģermāņu un senziemeļu teikās Zigurds ir varonis, kurš nogalina pūķi Fafniru un iegūst tā dārgumus. Vācu tradīcijā tam atbilst Zigfrīds. Baltijā vārds ienāca ar vācu kultūras ietekmi.

Nozīme

„Uzvaras sargs”, no senziemeļu sigr „uzvara” un vǫrðr „sargs”. Teiku varoņa vārds.

Kultūrā

Zigurds vārda dienu svin 25. janvārī kopā ar Sigurdu un Sigvardu. Latvijā vārds bija iecienīts 20. gadsimta vidū, kad bija populāri ģermāņu varoņu vārdi. Tāpat kā Zigfrīds, arī Zigurds saistās ar varonības un cīņas tēlu, kas latviešiem tuvs caur pašu eposu „Lāčplēsis”. Janvāra beigas ir ziemas vidus, kad Latvijā bieži ir sniegs un sals, un Zigurda dienu svin mājās siltā kompānijā. Vārds ir spēcīgs un vēsturisks.

Popularitāte

Zigurds bija diezgan izplatīts vārds 20. gadsimta vidū. Mūsdienās jaundzimušajiem to dod reti, tāpēc vārda nesēji pārsvarā ir vecākās paaudzes vīrieši.

Radniecīgi vārdi

• Sigurds
• Zigis
• Zigfrīds