Žermēna

Izcelsme

Žermēna ir franču vārda Germaine latviskota forma. Germaine ir vīriešu vārda Germain sieviešu forma, kas cēlies no latīņu Germanus. Šo vārdu skaidro kā „brālis, radinieks” (no latīņu germanus „miesīgs, īsts brālis”) vai saista ar ģermāņu tautas nosaukumu. Vārds izplatījās Francijā caur svētajiem ar šo vārdu, un sieviešu forma kļuva pazīstama caur svēto Žermēnu.

Nozīme

No latīņu Germanus, ko skaidro kā „brālīgā, radiniece” vai saista ar ģermāņu tautas nosaukumu.

Kultūrā

Žermēnas vārda diena ir 15. jūnijā kopā ar Baņutu, Viliju un Vitu. Svētā Žermēna bija 16. gadsimta franču zemnieku meitene, ko katoļu baznīca godina kā pazemības un pacietības paraugu, un viņas piemiņas diena ir tieši 15. jūnijā. Šajā dienā svin arī Baņutu, kuras vārds latviešiem saistās ar Alfrēda Kalniņa operu „Baņuta”, pirmo latviešu nacionālo operu. Jūnija vidus ir gaišākais gada laiks pirms Jāņiem, un Žermēnas dienu bieži svin dārzā vai laukos.

Popularitāte

Žermēna Latvijā ir ļoti rets vārds. Vārda nesēju ir maz, un tas nekad nav bijis plaši izplatīts. Kalendārā tas saglabājas kā katoļu tradīcijas vārds. Tas paliek rets.

Radniecīgi vārdi

• Žermēne
• Germāna