Vīlips

Izcelsme

Vīlips ir senāka latviešu tautas forma no vārda Filips, kas cēlies no grieķu Philippos „zirgu mīlētājs” (philos „mīlošs” un hippos „zirgs”). Latviešu valodā skaņa f senāk nebija dabiska, tāpēc aizgūtos vārdos to bieži aizstāja ar citām skaņām. Tā radās forma Vīlips, kas kalendārā saglabājusies blakus mūsdienīgākajai formai Filips un kopā ar to svin vārda dienu.

Nozīme

„Zirgu mīlētājs”, no grieķu Philippos; senāka latviešu tautas forma no vārda Filips.

Kultūrā

Vīlips vārda dienu svin 6. aprīlī kopā ar Filipu, Zintu, Dzintu un Dzinti. Kalendārā vienā dienā novietotas abas vārda formas, sena un mūsdienīga. Jaunajā Derībā Filips ir viens no divpadsmit apustuļiem, tāpēc vārds izplatījās visā kristīgajā pasaulē. Vīlips kā forma saistās ar latviešu lauku vidi, kur aizgūtos vārdus pielāgoja vietējai izrunai, līdzīgi kā Jānis no Johannes un Pēteris no Petrus. Abas formas ir viena vārda varianti.

Popularitāte

Vīlips mūsdienās Latvijā ir ļoti rets vārds. Tas sastopams galvenokārt vecos dokumentos un uzvārdos. Mūsdienās jaundzimušajiem dod formu Filips, nevis Vīlips.

Radniecīgi vārdi

• Filips
• Vīlipiņš
• Lipsis