Venta

Izcelsme

Venta ir latviešu sieviešu vārds, kas cēlies no Kurzemes lielākās upes nosaukuma. Venta sākas Lietuvā, tek cauri Kuldīgai un ietek Baltijas jūrā pie Ventspils. Upes nosaukums ir sens baltu vārds, kura nozīme nav droši zināma; to saista ar ūdens apzīmējumiem baltu un citās indoeiropiešu valodās. Personvārdā upes vārds kļūst par dabas un dzimtās vietas simbolu.

Nozīme

Vārds no Kurzemes upes Ventas nosaukuma; upes vārda sākotnējā nozīme nav droša. Tas ir dabas vārds.

Kultūrā

Ventas vārda diena ir 20. maijā kopā ar Salvi un Selvu. Upju vārdi latviešu personvārdos ir sena un mīļa tradīcija: kalendārā ir arī Daugava, Gauja un Vija. Venta latviešiem saistās ar Kuldīgu un Ventas rumbu, Eiropā platāko ūdenskritumu, kā arī ar ostas pilsētu Ventspili. Maija beigās, kad ūdens upēs ir silts un krasti zaļo, Ventas vārda diena ir laba iespēja doties pie upes. Vīriešu vārds Vents vārda dienu svin 6. martā.

Popularitāte

Venta ir rets vārds. To lietoja 20. gadsimtā ģimenes, kurām bija svarīga saikne ar Kurzemi un latviešu dabu, taču tas nekad nav bijis plaši izplatīts. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retumis.

Radniecīgi vārdi

• Vents
• Ventija