Velta

Izcelsme

Velta ir latviešu sieviešu vārds, kas atvasināts no latviešu valodas vārda velte „dāvana, velte, ziedojums”. Tātad vārds nozīmē „dāvana”, līdzīgi kā grieķu Dorotejai un Teodorai, kurās arī ir „dāvanas” nozīme. Rakstniece Aspazija lietoja šo vārdu lugā „Zaudētās tiesības” (1894), un tas palīdzēja vārdam iedzīvoties latviešu vidē kā latviski skanīgam sieviešu vārdam.

Nozīme

„Dāvana, velte”, no latviešu vārda velte; vārds izsaka priekšstatu par bērnu kā dāvanu.

Kultūrā

Veltas vārda diena ir 24. novembrī kopā ar Veldu. Vārdam latviešu kultūrā ir daudz zināmu nesēju: dzejnieces Velta Toma un Velta Sniķere, aktrises Velta Līne un Velta Skurstene, kā arī valodniece un folkloriste Velta Rūķe-Draviņa. Literatūrā vārds pazīstams no Aspazijas lugas „Zaudētās tiesības”. Novembra beigas ir tumšs, kluss laiks pēc valsts svētkiem, un Veltas dienā bieži uzsver vārda nozīmi, sakot, ka vārda nesēja pati ir velte savai ģimenei.

Popularitāte

Velta bija ļoti populārs vārds 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši pirmās neatkarības gados. Vēlāk tā popularitāte mazinājās, un mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, tāpēc vārda nesējas ir pārsvarā vecākās paaudzes sievietes.

Radniecīgi vārdi

• Velda
• Veltiņa
• Velga