Veldze

Izcelsme

Veldze ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē atspirdzinājumu, slāpju remdēšanu, veldzējošu vēsumu. Tas ir tās pašas cilmes vārds kā valgs „mitrs” un darbības vārds veldzēt, un tā sakne meklējama indoeiropiešu pirmvalodas *uelg- „mitrs”. Personvārdā šī nozīme pārtop gaišā tēlā: sieviete, kas sniedz atvieglojumu un spirdzinājumu.

Nozīme

„Atspirdzinājums, veldzējums”, no latviešu veldze, kas saistīts ar valgs „mitrs” un darbības vārdu veldzēt.

Kultūrā

Veldzes vārda diena ir 13. decembrī kopā ar Lūciju. Lūcijas diena ziemā tradicionāli saistīta ar gaismu tumšākajā gada laikā, un Veldze tai blakus labi izceļas ar vārda nozīmi par spirdzinājumu un atvieglojumu. Veldze ir viens no latviešu valodas vārdiem, kas 20. gadsimtā pārtapa personvārdos, līdzīgi kā Vēsma, Ausma un Vizma. Šādus vārdus mīlēja ģimenes, kurām bija svarīgs latvisks, dabā un valodā sakņots vārds.

Popularitāte

Veldze ir rets latviešu vārds. Tā nesējas pārsvarā dzimušas 20. gadsimtā, un mūsdienās jaundzimušajām to dod reti. Vārds saglabā liriska, latviski skanīga vārda slavu.

Radniecīgi vārdi

• Veldzīte