Valentīna

Izcelsme

Valentīna ir latīņu vārda Valentina sieviešu forma, kas atvasināta no Valentinus un tālāk no darbības vārda valere „būt stipram, veselam”. Romas laikos tas bija dzimtas vārds, vēlāk kristīgo svēto vārds. Latvijā Valentīna ienāca gan caur kristīgo kalendāru, gan 20. gadsimtā caur krievu valodas vidi, kur vārds Валентина bija ļoti izplatīts.

Nozīme

„Stiprā, veselā”, no latīņu valere „būt stipram, veselam”; Valentīna vīriešu vārda sieviešu forma.

Kultūrā

Valentīnas vārda diena ir 30. janvārī kopā ar Tīnu un Pārslu. Valentīns, vīriešu forma, vārda dienu svin 14. februārī. Latvijā pazīstamas vārda nesējas ir teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane (1922–2018), dziedātāja Valentīna Butāne un valodniece, terminoloģe Valentīna Skujiņa. Vārda mīļvārds Valija Latvijā ir pat kļuvis par patstāvīgu kalendārvārdu. Janvāra beigas ir ziemas vidus, un Valentīnu vārda dienā bieži apsveic ar telpaugiem vai ziemas ziediem.

Popularitāte

Valentīna bija diezgan izplatīta 20. gadsimta vidū, īpaši krievvalodīgo un jauktu ģimeņu vidē. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk. Vārds ir labi atpazīstams visās paaudzēs.

Radniecīgi vārdi

• Valentīns
• Valija
• Tīna
• Valja