Ulrika

Izcelsme

Ulrika ir vīriešu vārda Ulrihs (Ulrich) sieviešu forma. Ulrihs veidots no senaugšvācu saknēm uodal „mantojums, dzimtas īpašums” un rīhhi „varens, valdošs”. Vārds izplatījās viduslaiku Vācijā, īpaši pēc svētā Ulriha no Augsburgas godināšanas, un vēlāk sieviešu forma Ulrika kļuva iecienīta muižnieku un valdnieku ģimenēs. Latvijā vārds nonāca ar vācu kultūras ietekmi Baltijā.

Nozīme

„Varena mantiniece” vai „tā, kurai pieder dzimtas mantojums”, no ģermāņu vārda Ulrihs.

Kultūrā

Ulrikas vārda diena ir 14. martā, to svin kopā ar Matildi. Abi vārdi ir ģermāņu cilmes, un abi Baltijā ienāca vācu muižniecības un pilsētnieku vidē, kur tie bija izplatīti 18. un 19. gadsimtā. Vēlāk tie tika latviskoti un iekļauti latviešu kalendārā. Ulriku dažkārt saīsina par Ullu vai Ulli. Vārdam nav īpašu latviešu tautas tradīciju, taču tas ir labs piemērs tam, kā latviešu kalendārs sevī apvieno gan senus vietējos, gan Eiropā plaši izplatītus vārdus.

Popularitāte

Latvijā Ulrika ir rets vārds. 20. gadsimtā to lietoja maz, un arī šodien jaundzimušajām to dod tikai atsevišķos gadījumos, parasti ģimenēs, kas meklē klasisku Eiropas vārdu ar vēsturisku skanējumu.

Radniecīgi vārdi

• Ulla
• Ulrihs
• Ulrike