Uldis

Izcelsme

Uldis ir līvu izcelsmes latviešu personvārds. Tā izcelsmi saista ar Daugavas līvu virsaiti, kura vārds hronikās pierakstīts latīniskā formā Uldewene (Uldevene). Pēc citas hipotēzes vārda formu ietekmējis arī vācu personvārds Ulrihs (Ulrich), kas veidots no ģermāņu saknēm ar nozīmi „mantojums” un „varens”. Abas cilmes līnijas latviešu valodā sakusušas vienā īsā, skanīgā vīriešu vārdā.

Nozīme

Vārds tiek saistīts ar senā līvu virsaiša vārdu; ja to skata caur vācu Ulrihu, nozīme ir „varens mantinieks”.

Kultūrā

Uldis vārda dienu svin 4. jūlijā kopā ar Ulvi, Sandi un Sandiju. Vārdam ir spēcīga literāra saite: Rainis lugā „Pūt, vējiņi!” (1905) par Uldi nosauca bagātu Vidzemes puses precinieku, kas pāri Daugavai ierodas Kurzemes puses sētā. Pazīstami vārda nesēji ir dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš, aktieri Uldis Pūcītis, Uldis Dumpis un Uldis Anže, dziedātājs un komponists Uldis Stabulnieks, vēsturnieks un rakstnieks Uldis Ģērmanis, kā arī politiķi Uldis Augulis un Uldis Sesks. Jūlija sākumā, īsi pēc Jāņiem, Uldja dienu bieži svin dabā.

Popularitāte

Uldis ir viens no plašāk lietotajiem latviešu veidotajiem vīriešu vārdiem. Vikipēdija, atsaucoties uz reģistra datiem, min, ka 2024. gadā Latvijā bija reģistrēti 6133 cilvēki ar šo vārdu. Visbiežāk to dzird vidējās un vecākās paaudzes vīriešu vidū, jaundzimušajiem tas tiek dots retāk nekā 20. gadsimta otrajā pusē.

Radniecīgi vārdi

• Uldiņš
• Ulvis
• Uldriķis
• Ulrihs