Tabita

Izcelsme

Tabita ir latīniskā forma Bībeles vārdam Tabitha, kas aramiešu valodā nozīmē „gazele”. Jaunajā Derībā, Apustuļu darbu 9. nodaļā, Tabita ir Jopes sieviete, labdare, kuru apustulis Pēteris uzmodina no nāves. Grieķu valodā viņas vārds tulkots kā Dorkas, kas arī nozīmē „gazele”. Latviešu valodā vārds ienāca caur Bībeles tulkojumiem.

Nozīme

„Gazele”, no aramiešu valodas; vārds, kas izsaka grāciju un vieglumu. Vārds ar Bībeles labdarības stāstu.

Kultūrā

Tabitas vārda diena ir 9. decembrī, kopā ar Sarmīti, Adventa laikā. Bībeles stāstā Tabita bija pazīstama ar labiem darbiem un žēlsirdību pret nabadzīgajiem, un pēc viņas nāves apustulis Pēteris viņu uzmodināja dzīvei. Šis stāsts padarīja Tabitas vārdu par labdarības un žēlsirdības simbolu. Latvijā vārds ir ļoti rets, bet tas pazīstams no Bībeles, un Adventa laikā, kad gaida Ziemassvētkus, tā nozīme par labiem darbiem skan īpaši piemēroti.

Popularitāte

Tabita Latvijā ir ļoti rets vārds. Tas sastopams atsevišķām sievietēm, bieži kristīgās ģimenēs, kas izvēlas Bībeles vārdus. Tieši retums padara vārdu īpašu, un tā nesēji vārda dienā parasti ir vienīgie jubilāri savā lokā.

Radniecīgi vārdi

• Tabite
• Tabīte