Silvija

Izcelsme

Silvija ir latviešu forma vārdam Silvia, kas ir romiešu vārda Silvius sieviešu forma un cēlies no latīņu silva „mežs”. Romiešu leģendā Rēa Silvija bija Romula un Rema, Romas dibinātāju, māte. Vārdu nesa arī 6. gadsimta svētā, pāvesta Gregora Lielā māte. Latviešu valodā tas pieņēmis izskaņu -ija.

Nozīme

„Meža”, „no meža”, no latīņu silva „mežs”. Vārds ar meža un dabas nozīmi, kas pazīstams jau kopš romiešu leģendām.

Kultūrā

Silvijas vārda diena ir 10. martā, kopā ar Laimrotu un Liliānu. Marta sākums Latvijā ir pirmā pavasara laiks, kad mežos kūst sniegs un parādās pirmie pavasara ziedi, tāpēc meža vārds šajā laikā skan īpaši zīmīgi. Silvija latviešu vidē ir sens, labi pazīstams vārds, kas sastopams dažādās paaudzēs. Vārdam ir plaša saime: Silva, Silvis un Silvestrs arī ir no tās pašas saknes. Tā ir viena no plašākajām vārdu saimēm kalendārā.

Popularitāte

Silvija bija iecienīts vārds Latvijā 20. gadsimta vidū un otrajā pusē. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk, bet vārds joprojām ir labi pazīstams un mīlēts.

Radniecīgi vārdi

• Silva
• Silviņa
• Silvijs