Sibilla

Izcelsme

Sibilla ir latviešu forma vārdam Sibylla, kas cēlies no grieķu Sibylla. Senajā pasaulē sibillas bija pravietes, kas sniedza orākulus, piemēram, Kūmu sibilla Itālijā. Vārda tālākā cilme nav droša. Viduslaikos Sibilla kļuva par personvārdu, un to nesa vairākas Eiropas valdnieku ģimeņu sievietes.

Nozīme

„Praviete, gaišreģe”, pēc antīkās pasaules sibillām, kas pareģoja nākotni. Vārds ar senu, noslēpumainu skanējumu.

Kultūrā

Sibillas vārda diena ir 19. maijā, kopā ar Litu un Teiku. Antīkās sibillas viduslaikos tika uzskatītas arī par Kristus atnākšanas pareģotājām, tāpēc to attēli redzami daudzās Eiropas baznīcās. Latvijā vārds ir ļoti rets un saistās galvenokārt ar vācu kultūras ietekmi. Maija vidū, kad koki jau zaļo un zied ievas, Sibillas savu dienu svin pavasara pilnbriedā, kopā ar Teikām, kuru vārds arī saistās ar stāstiem un leģendām.

Popularitāte

Sibilla Latvijā ir ļoti rets vārds. Tas sastopams atsevišķām sievietēm, un jaundzimušajām to gandrīz nedod. Tieši retums padara vārdu īpašu, un tā nesēji vārda dienā parasti ir vienīgie jubilāri savā lokā.

Radniecīgi vārdi

• Sibila
• Sibille
• Billa