Severīns

Izcelsme

Severīns ir latviešu forma vārdam Severinus, kas ir latīņu vārda Severus atvasinājums. Severus nozīmē „stingrs, nopietns, bargs”. Vārdu nesa vairāki agrīnie kristiešu svētie, piemēram, svētais Severīns no Noricas, kas 5. gadsimtā darbojās Donavas krastos. Latviešu valodā vārds ienāca caur vācu formu Severin.

Nozīme

„Stingrais, nopietnais”, no latīņu severus; vārds, kas izsaka pastāvību un nopietnību.

Kultūrā

Severīna vārda diena ir 21. oktobrī, kopā ar Urzulu. Vārds Latvijā ir sens, bet rets, un tas sastopams galvenokārt vācu kultūras ietekmētās vides vārddošanā un katoliskajā tradīcijā. Oktobra beigās, kad lapas jau krīt un dienas kļūst īsas, Severīni savu dienu svin rudens noskaņās. Latviešu kalendārā šāda veida klasiskie latīņu cilmes vārdi stāv blakus latviskajiem jaunvārdiem un kopā veido ļoti bagātu vārdu kopumu.

Popularitāte

Severīns Latvijā ir ļoti rets vārds. Tas sastopams atsevišķiem vīriešiem dažādās paaudzēs, un jaundzimušajiem to izvēlas reti. Tieši retums padara vārdu īpašu, un tā nesēji vārda dienā parasti ir vienīgie jubilāri savā lokā.

Radniecīgi vārdi

• Severs
• Severīna