Sebastians

Izcelsme

Sebastians cēlies no latīņu vārda Sebastianus, kas nozīmēja „no Sebastes”. Sebaste bija pilsēta Mazāzijā, un tās nosaukums atvasināts no grieķu sebastos „godājams”, kas bija latīņu titula Augustus tulkojums. Kristīgajā tradīcijā vārdu izplatīja svētais Sebastians, 3. gadsimta romiešu karavīrs un moceklis.

Nozīme

„Godājamais, cienījamais”, no grieķu sebastos caur pilsētas nosaukumu Sebaste. Vārds ar romiešu godības skaņu.

Kultūrā

Sebastiana vārda diena latviešu kalendārā ir 26. novembrī, kopā ar Konrādu. Svētais Sebastians bija romiešu karavīrs, kuru imperatora Diokletiāna laikā par kristīgo ticību piesēja pie staba un apšaudīja ar bultām; viņš izdzīvoja, bet vēlāk tika nogalināts. Šis attēls kļuva par vienu no populārākajiem motīviem Eiropas mākslā. Latvijā vārds bija sastopams vācu un katoliskajā vidē, bet plašāku popularitāti ieguva tikai 21. gadsimtā, kad vecāki sāka izvēlēties klasiskus Eiropas vārdus.

Popularitāte

Sebastians Latvijā kļuvis iecienīts pēdējās desmitgadēs kā klasisks, starptautiski saprotams zēnu vārds. Agrāk tas bija rets, bet tagad tas sastopams arvien biežāk.

Radniecīgi vārdi

• Sebastjans
• Sebis
• Bastians