Saulcerīte

Izcelsme

Saulcerīte ir latviešu literārs vārds, kas darināts no vārdiem saule un cerēt ar pamazināmo izskaņu -īte. Vārdu radīja Rainis savai pasaku lugai „Zelta zirgs” (1909), kur Saulcerīte ir princese, kas septiņus gadus guļ stikla zārkā kalna galā, līdz viņu atbrīvo Antiņš. No lugas vārds pārgāja dzīvē un kļuva par kalendārvārdu.

Nozīme

„Tā, kas cer uz sauli” vai „saules cerība”, no latviešu saule un cerēt; vārds ar gaismas un cerības nozīmi.

Kultūrā

Saulcerītes vārda diena ir 21. decembrī, kopā ar Tomu un Tomasu, ziemas saulgriežu laikā, kad diena ir visīsākā un saule sāk atgriezties. Tas ļoti labi saskan ar Raiņa lugas jēgu: „Zelta zirgs” stāsta par gaismas un labā uzvaru pār tumsu, un Saulcerītes pamošanās simbolizē saules atgriešanos. Luga tapa pēc Jaunā Rīgas teātra lūguma kā Ziemassvētku izrāde bērniem un ir viena no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām. Vārdu nesa arī literatūrzinātniece Saulcerīte Viese (1932–2004), kura pētīja Raini un Aspaziju.

Popularitāte

Saulcerīte ir rets vārds. Tas sastopams galvenokārt 20. gadsimtā dzimušām sievietēm, kuru vecāki gribēja dot meitai vārdu no latviešu literatūras klasikas. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti.

Radniecīgi vārdi

• Saulīte
• Cerīte