Sāra

Izcelsme

Sāra ir Bībeles vārds, kas cēlies no ebreju Sara „princese, dižciltīga kundze”. Vecajā Derībā Sāra ir Ābrahāma sieva un Īzāka māte; sākotnēji viņu sauca par Sāraju, līdz Dievs viņas vārdu mainīja uz Sāra kā daļu no derības ar Ābrahāmu. Viņa tiek uzskatīta par pirmo ebreju tautas pramāti.

Nozīme

„Princese, dižciltīga kundze”, no ebreju Sara. Vārds pieder pie senākajiem Bībeles sieviešu vārdiem.

Kultūrā

Sāras vārda diena ir 19. jūlijā, kopā ar Jautrīti, Kamilu un Dignu. Bībeles stāsts par Sāru, kas Dieva apsolījumu pēc dzemdēja dēlu Īzāku lielā vecumā, ir viens no pazīstamākajiem Vecās Derības stāstiem. Latviešu kalendārā vārds ar garo ā ir sens, taču plašu popularitāti tas ieguva tikai pēdējās desmitgadēs, kad starptautiski saprotami vārdi kļuva iecienīti. Jūlija vidū Sāras savu dienu svin vasaras pilnbriedā.

Popularitāte

Sāra kļuva ļoti iecienīta Latvijā 21. gadsimtā un pieder pie bieži izvēlētiem jaundzimušo meiteņu vārdiem. Agrāk tā bija retāka. Tas ir starptautiski saprotams un skaidrs vārds.

Radniecīgi vārdi

• Sāriņa
• Zāra
• Sarija