Rūsiņš

Izcelsme

Rūsiņš ir latviešu vēsturisks personvārds, kas zināms no Indriķa hronikas 13. gadsimta sākumā. Tur minēts Rūsiņš no Satekles (latīniski Russinus de Sotekele), Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais. Vārda tālākā cilme nav droša; latviešu vārddošanā tas atdzima 19. un 20. gadsimtā, kad interese par senvēsturi atdzīvināja seno valdnieku vārdus.

Nozīme

Drošas nozīmes nav; vārds latviešiem nozīmīgs kā seno latgaļu karavadoņa vārds. Tas ir vēstures vārds ar varonīgu skanējumu.

Kultūrā

Rūsiņa vārda diena ir 26. aprīlī, kopā ar Alīnu un Sandri. Vārds godina Rūsiņu no Satekles, kurš krita 1212. gada vasarā, aizstāvot Satezeles pili tagadējās Siguldas apkaimē; hronists viņu nosauca par „drošsirdīgāko no letiem”. Latviešu nacionālā atmoda un vēlāk Latvijas brīvvalsts laiks atdzīvināja senvēstures varoņu vārdus, un Rūsiņš kļuva par vienu no tiem līdzās Namejam, Visvaldim un Tālivaldim. Vārds tādējādi nes sev līdzi spēcīgu vēstures stāstu.

Popularitāte

Rūsiņš ir rets vārds. Tas sastopams atsevišķiem vīriešiem dažādās paaudzēs, īpaši ģimenēs, kas izvēlas vārdus ar saikni ar Latvijas senvēsturi. Tieši retums padara vārdu īpašu, un tā nesēji vārda dienā parasti ir vienīgie jubilāri savā lokā.

Radniecīgi vārdi

• Rūsis