Rebeka

Izcelsme

Rebeka cēlusies no ebreju Rivqah, kura nozīme nav pilnīgi droša. Visbiežāk to saista ar ebreju saknēm, kas nozīmē ‘sasiet’, ‘savienot’. Vecajā Derībā Rebeka ir Īzāka sieva un dvīņu Ēsava un Jēkaba māte. Kristīgajā Eiropā vārds kļuva populārāks pēc reformācijas, kad Vecās Derības vārdi tika lietoti biežāk. Latviešu valodā tas pārņemts ar vienu k.

Nozīme

Rebekas nozīme nav droša. Visbiežāk to skaidro kā ‘saistošā’ vai ‘savienojošā’ no ebreju saknes.

Kultūrā

Rebekas vārda diena latviešu kalendārā ir 23. janvārī, kopā ar Grietu, Strautu un Grētu. Ziemas vidū Rebekas vārds izceļas starp citiem šīs dienas vārdiem ar savu Bībeles izcelsmi. Bībeles stāstā Rebeka ir gudra un apņēmīga sieviete, kas palīdz dēlam Jēkabam saņemt tēva svētību. Latvijā Rebeka kļuva pazīstama 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā, kad Bībeles vārdi atkal kļuva iecienīti jauno vecāku vidū.

Popularitāte

Rebeka Latvijā ir pazīstams, bet ne pārāk izplatīts vārds. Tas sastopams galvenokārt meitenēm un jaunām sievietēm, un pēdējās desmitgadēs to dod biežāk nekā agrāk.

Radniecīgi vārdi

• Rebekka
• Beka