Oto

Izcelsme

Oto ir senģermāņu vārda Otto forma, kas cēlies no daļas aud ‘bagātība, laime’. Viduslaikos vārds bija ļoti izplatīts vācu valdnieku dzimtās, un to nesa vairāki Svētās Romas imperatori, tostarp Oto I Lielais 10. gadsimtā. Latviešu valodā vārds pierakstīts ar vienu t, un, tāpat kā daži citi īsi vārdi, tas lietots bez galotnes -s.

Nozīme

Oto nozīmē ‘bagātais’ vai ‘laimīgais’. Vārds cēlies no senģermāņu valodas un ir sens valdnieku vārds.

Kultūrā

Oto vārda diena latviešu kalendārā ir 4. novembrī, kopā ar Atu un Otomāru. Otomārs ir Oto radniecīgs vārds ar to pašu pirmo daļu, tāpēc abi svin kopā. Latvijā Oto vārds bija sastopams 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, galvenokārt vācu valodas ietekmē. Mūsdienās tas skan kā īss, vecmodīgs un vienlaikus starptautisks vārds. Vārds ir viens no retajiem latviešu kalendāra vīriešu vārdiem, kas beidzas ar -o, līdzīgi kā Ivo un Raivo.

Popularitāte

Oto Latvijā ir rets vārds. Tas sastopams galvenokārt vecākās paaudzes vīriešiem un vēsturiskos dokumentos, bet pēdējās desmitgadēs to dažkārt izvēlas arī jaunie vecāki kā īsu, klasisku vārdu.

Radniecīgi vārdi

• Otto
• Otomārs
• Ots