Mirdza

Izcelsme

Mirdza ir latviešu darināts sieviešu vārds no darbības vārda ‘mirdzēt’, kas nozīmē spīdēt, laistīties. Tas ir viens no zināmākajiem latviešu nacionālās vārddarināšanas paraugiem. Vārds kļuva pazīstams pēc tam, kad dzejniece un dramaturģe Aspazija to deva traģiskai varonei savā lugā „Vaidelote” (1894). Pēc tam Mirdza iesakņojās latviešu vārdu krājumā.

Nozīme

Mirdza nozīmē ‘mirdzošā’ vai ‘spīdošā’. Vārds pauž gaišumu un starojumu, kā zvaigzne vai saule.

Kultūrā

Mirdzas vārda diena latviešu kalendārā ir 23. martā, kopā ar Žaneti un Žannu. Pavasara sākumā, kad saule sāk spīdēt arvien spožāk, vārda nozīme kļūst īpaši trāpīga. Aspazijas luga „Vaidelote” ar Mirdzas tēlu bija viens no 19. gadsimta beigu latviešu dramaturģijas notikumiem. Pazīstamākā vārda nēsātāja ir dzejniece Mirdza Ķempe (1907–1974), dzimusi Liepājā, viena no ievērojamākajām 20. gadsimta latviešu dzejniecēm. Mirdzas vārds ir lielisks piemērs tam, kā latviešu literatūra radījusi jaunus personvārdus.

Popularitāte

Mirdza bija ļoti iecienīts vārds 20. gadsimta pirmajā pusē, kad latviski darināti vārdi bija modē. Mūsdienās tas biežāk sastopams vecākās paaudzes sievietēm, bet joprojām ir labi pazīstams un saprotams.

Radniecīgi vārdi

• Mirdziņa
• Mirga