Meldra

Izcelsme

Meldra ir latviešu darināts sieviešu vārds, kas cēlies no augu nosaukuma ‘meldri’. Meldri ir garš, slaids ūdensaugs, kas aug ezeru un upju krastos un seklajos ūdeņos. 20. gadsimtā latviešu valodā tika radīti daudzi personvārdi no dabas vārdiem, piemēram, Ieva, Liepa, Lilija vai Smilga, un Meldra pieder šai tradīcijai. Tai ir vīriešu pāris Meldris, kas svin vārda dienu tajā pašā dienā.

Nozīme

Meldra nozīmē ‘meldrs’, slaids ūdensmalas augs. Vārds simbolizē slaidumu, lokanību un saikni ar ūdeni.

Kultūrā

Meldras vārda diena latviešu kalendārā ir 21. jūlijā, kopā ar Meldri un Melisu. Vasaras vidus, kad ezeru krastos meldri ir visaugstākie, ir piemērots laiks šim dabas vārdam. Latviešu ainavā ezeri un upes ar meldru joslām ir ļoti raksturīgi, īpaši Latgalē, ko dēvē par zilo ezeru zemi. Meldras vārds ir viens no latviskajiem dabas vārdiem, kas nav aizgūts no citām valodām, un tāpēc tam latviešu ausīm ir īpaši tuvs, dzimtās valodas skanējums.

Popularitāte

Meldra ir rets vārds. Tas sastopams galvenokārt 20. gadsimtā dzimušām sievietēm, kad latviski darināti dabas vārdi bija iecienīti. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, bet vārds ir labi saprotams un latvisks.

Radniecīgi vārdi

• Meldris
• Meldrīte