Marita

Izcelsme

Marita ir Marijas mīlināmā forma, kas plaši izplatīta romāņu valodās, it īpaši spāņu vidē, kur Marita ir Marías deminutīvs. Pamatvārds Marija cēlies no ebreju Mirjam ar nedrošu nozīmi. Latviešu valodā Marita iederas kopā ar Māru un Mārīti, jo skaniski tie ir ļoti tuvi, lai gan izcelsme nav vienāda. Vārds kļuva par patstāvīgu personvārdu daudzās Eiropas valstīs 20. gadsimtā.

Nozīme

Marita ir mīlīga Marijas forma. Tās nozīme ir tāda pati kā Marijai, ko skaidro kā ‘mīļotā’ vai ‘rūgta’.

Kultūrā

Maritas vārda diena latviešu kalendārā ir 25. martā, kad svin arī Māra, Mārīte, Mare un Ģedimins. Šis datums baznīcas kalendārā ir Pasludināšanas diena, un latviešu tautas tradīcijā to mēdz saukt par Māras dienu, kas iezīmē pavasara sākumu un saimniecības darbu atsākšanos. Tādēļ visi Māras un Marijas saimes vārdi šajā dienā satiekas kopā. Maritai ir viegls un dzīvespriecīgs skanējums, kas labi iederas pavasara noskaņā.

Popularitāte

Marita Latvijā ir pazīstams, bet ne pārāk izplatīts vārds. Tas bija iecienīts 20. gadsimta otrajā pusē, un sastopams galvenokārt vidējās paaudzes sievietēm. Mūsdienās jaundzimušajām to dod retāk.

Radniecīgi vārdi

• Marija
• Mārīte
• Marika
• Rita