Margrieta

Izcelsme

Margrieta ir sena latviešu Margaritas forma. Vārds cēlies no grieķu margarítēs ‘pērle’, kas caur latīņu Margarita ienāca Eiropas kristīgajā vārdu krājumā. Latviešu valodā tas pielāgojās vietējai izrunai, iegūstot -ie- divskani, līdzīgi kā vācu Margarete. No tā paša pamata cēlušās arī saīsinātās formas Grieta un Grēta, kas latviešu kalendārā kļuvuši par patstāvīgiem vārdiem.

Nozīme

Margrieta nozīmē ‘pērle’. Vārds simbolizē retumu, tīrību un vērtību, kā dārgakmens, kas rodas jūras dzīlēs.

Kultūrā

Margrietas vārda diena ir 13. jūlijā, un to svin kopā ar Margaritu. Vārds Eiropā izplatījās, godinot svēto Margaritu Antiohiju, agrīnās kristietības mocekli, kuras piemiņa Rietumu baznīcā tradicionāli atzīmēta jūlijā. Latvijā Margrietas un Grietas vārdi gadsimtiem ilgi sastopami baznīcu grāmatās un tautas vidē, un Grieta kļuva par tik ierastu sievietes vārdu, ka iegāja arī folklorā un ikdienas valodā. Margrieta ir šīs tradīcijas pilnākā, svinīgākā forma.

Popularitāte

Margrieta ir vecmodīgs vārds, kas biežāk bija sastopams agrākām paaudzēm. Mūsdienās jaundzimušajām to dod reti, un biežāk izvēlas Margaritu vai īsās formas Grēta un Grieta. Vārds tomēr labi pazīstams un saglabā latvisku, mājīgu skanējumu.

Radniecīgi vārdi

• Margarita
• Grieta
• Grēta
• Margita
• Marga