Manfreds

Izcelsme

Manfreds cēlies no ģermāņu vārda Manfrid, ko veido man 'cilvēks, vīrs' un frid 'miers, aizsardzība'. Tātad vārda nozīme ir 'miera vīrs' vai 'vīrs, kas sargā mieru'. Viduslaikos to nesa Sicīlijas karalis Manfreds, Fridriha II dēls. Vārds kļuva populārs romantisma laikmetā, kad lords Bairons uzrakstīja dramatisko poēmu 'Manfreds' (1817).

Nozīme

'Miera vīrs', no ģermāņu man 'cilvēks, vīrs' un frid 'miers, aizsardzība'; vīrs, kas sargā mieru.

Kultūrā

Manfreda vārda diena ir 11. maijā kopā ar Karmenu un Mildu, pavasara vidū. Eiropas kultūrā vārds pazīstams no lorda Bairona poēmas 'Manfreds' un Roberta Šūmana skaņdarba pēc tās motīviem. Latvijā Manfreds bija sastopams 20. gadsimta vidū, gan latviešu, gan vācbaltu izcelsmes ģimenēs, un tā nesēji pārsvarā ir vecākās paaudzes vīrieši. Vārds skan nopietni un nedaudz svinīgi, un ikdienā to saīsina par Manfi vai Fredi.

Popularitāte

Manfreds Latvijā vienmēr bijis rets vārds. Tas biežāk sastopams 20. gadsimta vidū dzimušajiem, un mūsdienās jaundzimušajiem to dod reti. Vārds nekad nav bijis plaši izplatīts.

Radniecīgi vārdi

• Fredis
• Manfrīds
• Manfred